1994. gads līdz 2004. gads – Šajā laika posmā Latvija noiet ceļu no privatizācijas un bankas „Baltija” skandāla līdz Latvijas Republikas ieiešanai NATO un ES valstu saimē.
Pagastā katra ģimene iemēģina spēkus kapitālistiskajā privātsaimniekošanas sfērā un konstatē, ka „piena upes ķīseļa krastos” diemžēl netek. 1998.gada viesuļvētra izposta mežu fondu, aizvien vairāk zemes sāk gulēt atmatā un pirmie dricānieši dodas labprātīgā emigrācijā uz ārzemēm darba meklējumos.
1995. un 1999.gadā abas baznīcas piedalās Eiropas kultūras mantojuma dienās. Draudze tiek pie patstāvīga prāvesta, sākas baznīcas remontdarbi. Darbu skolēnu mazā skaita dēļ beidz Pilcenes sākumskola.
Dricānu vidusskolu absolvē 41. līdz 50. izlaiduma 139 absolventi. Skolu vada direktori Jānis Leidums, Lidija Leidume, Sarmīte Mežule.
1999.gadā skola tiek pārdēvēta par Dricānu vidusskolu, laika posmā no 1935.gada tā saucās par Dricēnu skolu. Skolā sākas demokrātiska darba stila un audzināšanas mācīšanās, parādās jauni mācību priekšmeti un darba vērtēšana ballēs. Pakāpeniski sporta zāli un bumbu kā vispieprasītāko nodarbi, nomaina datorpeles klikšķināšana. Skola pāriet uz 12 klašu izglītības sistēmu, nomainās pedagoģiskais korpuss.
Atsaucoties mūsu aicinājumam piedalīties akcijā “Dricānu vidusskolas atmiņu stāsti”, šomēnes atmiņās par savu skolas laiku dalījās 46.izlaiduma absolvents Oskars Orlovs.
Atceroties savus skolas gadus, Oskars saka:” Tī beja paguojušuo godsymta deviņdasmytī godi. “Mes izdzeivuom, kai varēm,” ar taidu citatu nu vīnys filmys varātu as īsuokt škūrstēt sovu atmiņu kladi, kaidys beja aizsuokumi Feisbūkam.
Lasīt tālāk: Šoreiz kavēsimies atmiņās Dricānu vidusskolas pastāvēšanas piektajā desmitgadē
1984. gads līdz 1994.gads – valstī risinās Mihaila Gorbačova aizsāktā „perestroika”, kas beidzas ar PSRS sabrukumu.
Arī Dricānos risinās brāzmainas pārmaiņas. Ātri tiek aizmirsta Oktobra svētku, Armijas dienas, konstitūcijas, Ļeņina dienas, 1.maija svētku svinēšana. Jaungada eglītes vietā tiek svinēti Ziemassvētki, pavasara brīvlaiks tiek plānots Lieldienu laikā.
Sovhozs „Dricēni” tiek sadalīts pajās, dzimtas naidojas, zemes reformu īstenojot, taču visi ir cerību pilni – kaut pastalās, bet savā valstī. 1992.gadā tiek atjaunots vēsturiskais „Dricānu” vietvārds, privātbodēs sākas „Snikeru” un „Royal” spirta ēra. Tiek uzbūvēta ķieģeļu plebānija un kapu kapliča, atjaunotas draudžu īpašumtiesības, darbu atsāk Pilcenes sākumskola.
Dricānu vidusskolu absolvē 31. līdz 40. izlaiduma 118 absolventi. Skolā sākas skolotāju paaudžu maiņa, 10-gadē iekrīt 3 direktoru - Stefānijas Spergas, Jāņa Gaiļa un Jāņa Leiduma vadības laiks. Tiek uzcelta skolas piebūve. Atspērušies Boļeslava Brežgo 100-gades un Gustavam Manteifelim rīkotajos pasākumos, skolas vēsturnieki ierīko novadpētniecisku ekspozīciju. Kādu laiku te glabājas arī Vladislava Lōča Latgaļu rakstniecības muzeja ekspozīcija. Pašu Vl. Lōci 1992.g. 18.novembrī svinīgi pārabglabā Pilcenes kapos. Turpat vietu rod arī 1945.g. apšautie Beļeviču vīri. 1990.gadā atjaunota ticības mācības pasniegšana, pie ērģelēm baznīcā apsēstas skolotājs Antons Matvejāns un drīz skolas koris dzied viņa melodijas veltītas Dievmātei.
Atsaucoties mūsu aicinājumam, šomēnes akcijā “Dricānu vidusskolas atmiņu stāsti” iesaistījās 33.izlaiduma absolvents Agris Bitāns un 39.izlaiduma absolvente Iveta Līpenīte (ex.Kruste).
Lasīt tālāk: Esam nonākuši līdz Dricānu vidusskolas pastāvēšanas ceturtajam gadu desmitam
1974. gads līdz 1984. gads – valstī iestājusies „attīstīta sociālisma” fāze, kas ieguvusi arī iekārtas stagnācijas formulējumu. Partijas ģenerālsekretāram Brežņevam katru gadu jauns medālis pie krūts, bet ļaudīm šķiet – nekas nekad nemainīsies!
Ciemā turpinās sovhoza „Dricēni” jaunā centra izveide – top jauna ciema padomes ēka, bērnudārzs, ēdnīca, 12 Līvānu tipa dzīvojamās mājas. Tomēr sovhozā hroniski trūkst darba roku, skolas absolventiem nav labais tonis izvēlēties lauksaimnieciskas profesijas.
1974.gadā padomju iestādes izdomā Pilcenes baznīcu pārvest uz Brīvdabas muzeju. Vācijā dzīvojošais Vl.Lōcis sarīko traci, un baznīca paliek uz vietas. Pilcenes 8-gadīgo skolu gan izdodas slēgt...
Skolu absolvē 21. līdz 30. izlaiduma 232 absolventi. Skolu vada direktori Donāts Kivko, Stefānija Sperga. Skolā parādās daudz jaunu tehnisko līdzekļu – kinoaparatūra, televizori, diaprojektori, atskaņotāji, klavieres. 1978.gadā norit kapitālais remonts – skola tiek pie jauna jumta, tiek nokrāsota fasāde, izremontēti sanitārie mezgli un centrālapkure. Visu nepieciešamo skolas kopgaldam skolēni izaudzē paši, kūtī rukšķ pat 2 sivēni pusdienu otrajam ēdienam....
Mūsu akcijā “ Dricānu vidusskolas atmiņu stāsti ” ir iesaistījušās divas šī perioda absolventes: 24.izlaiduma absolvente Marija Kupruka (ex.Susekle) un 27.izlaiduma absolvente Velta Runča (ex.Baltais). Kuprukas kundze, veidojot atmiņu stāstu, pat sazinājusies un aptaujājusi savus klasesbiedrus, tādējādi krāšņi bagātinot Dricānu vidusskolas atmiņu kamolu.
Lasīt tālāk: Šoreiz kārta Dricānu vidusskolas pastāvēšanas trešajam gadu desmitam
1964. gads līdz 1974.gads – valstī notikusi padomju režīma stabilizācija. Padomju pilsoņiem jāatmet jebkuras cerības par brīvu ceļošanu, izteikšanos, iniciatīvu – visu nosaka visvarenā komunistiskā partija.
Pēc Strūžānu ciema padomes izveidošanās, Pelsiņu ciema padomes lauku teritoriju pievieno Dricāniem. 1968.gadā uz 2 kolhozu bāzes izveido padomju saimniecību „Dricēni”. Pieaug lauksaimnieciskās tehnikas apjoms, aug jauno Dricēnu centrs – kultūras nams ar kantori, daudzdzīvokļu mājas. Blakus skolai parādās skolotāju dzīvokļu māja.
Skolu absolvē 11. līdz 20. izlaiduma 222 absolventi. Skolu vada direktors Donāts Kivko. Skolā turpinās enerģiska komunisma cēlāju paaudzes audzināšana. 2x mēnesī notiek kino izrādes, darbojas radiomezgls.
Ārpusklases pasākumu kārtība ir kā akmenī iecirsta:
pirmdien: pionieru vienības un komjaunatnes komitejas sēdes;
otrdien: sporta pasākumi;
trešdien un ceturtdien: pulciņu nodarbības;
piektdien: politinformācijas, pionieru pulciņu un komjaunatnes grupu sanāksmes;
sestdien: kultūrmasu pasākumi.
Bet – skolas bufetē tirgo gardas bulciņas, skolotāji cīnās pret rakstīšanu ar lodīšu pildspalvām un meitenes sāk uzdrīkstēties skolā parādīties garajās biksēs.
Turpinot mūsu akciju “ Dricānu vidusskolas atmiņu stāsti ”, šoreiz ievietosim tā laika publicētos materiālus par skolu, ko esam ieguvuši no www.periodika.lv
Lasīt tālāk: Esam ieritinājuši mūsu atmiņu kamolu skolas pastāvēšanas otrajā desmitgadē…
1954.gads līdz 1964. gads – valstī pēc Staļina nāves sākusies padomju režīma mīkstināšanās, mājās atgriežas deportētie. Latvijā nacionālkomunisti uzsāk latviskošanas kampaņu, kuru ātri nodzēš Arvīda Pelšes vadītie stingrās līnijas komunisti. Kosmosā lido Jurijs Gagarins...
Pašreizējā Dricānu pagasta teritorijā notiek ciema padomju apvienošana un no 1954.gada pastāv tikai Dricēnu un Pelsiņu ciema padomes. Arī Viļānu rajonu nolikvidē un esam Rēzeknes rajona pārziņā.
Skolu absolvē 1. līdz 10. izlaiduma 206 absolventi. Skolu vada direktors Donāts Kivko. 1951.gadā Dricānu septiņgadīga skola tiek pārveidota par augošu vidusskolu. Šajā laika posmā no 1949.-1952.gadam direktors bija Valerjans Maskalāns. 1955.gadā ir pirmais vidusskolas izlaidums.
Skolotāji tiek izmantoti kā padomju varas rupori: kolhoza brigāžu sapulcēs jāizskaidro partijas lēmumi, jānoformē kantoru ēkas, jāizdod kaujaslapiņas, sienasavīzes, lozungi. Tāpat jāskaidro tobrīd aktuālā kukurūzas un kartupeļu stādīšanas nepieciešamība.
Skolēni tiek mācīti pēc padomju režīma prasībām. Jaunuzceltajā vidusskolas ēkā tiek stingri saudzēts skolas inventārs. Aizsākas lugas rādīšana Žetonu vakarā tradīcija. Risinās nikna antireliģiska aģitācija. Komjauniešu rindas aug negribīgi un lēni, tikai 1959.gadā skolā nodibinās partijas pirmorganizācija.
Lasīt tālāk: Nu esam atritinājuši atmiņu kamolu līdz mūsu skolas pirmsākumiem...
Itin visam zem šīs saules ir sava neatkārtojama krāsa un smarža. Saka – visnoturīgāk smaržojot atmiņas. Vai jūs kādreiz savās domās esat atgriezušies skolas sienās? Noteikti…
Ja arī skolas gadi kādam sen jau aiz muguras, nevar nejust to auru, kas virmo ik uz soļa vasarā, kad daudzās skolās notiek izlaidumi, vai 1.septembrī, ejot cauri skolēnu burzmai. Ar skolu saistītās atmiņas vienmēr paliks ar mums – labas vai sliktas, priecīgas vai skumjas, patīkamas vai ne visai - , bet tās ir, bija un būs daļa no mūsu dzīves.
Tuvojas Dricānu vidusskolas 65 gadu jubileja, un, to gaidot, Dricānu vidusskolas kolektīvs ir uzsācis akciju “Dricānu vidusskolas atmiņu stāsti” – katru mēnesi līdz skolas absolventu salidojumam 1.augustā mēs publicēsim skolas mājas lapā www.dricanu-skola.lv nelielu ieskatu skolas vēsturē un kāda absolventa atmiņas par tā laika norisēm.
Aicinām ikvienu, kurš mācījies Dricānu vidusskolā, piedalīties akcijā “Dricānu vidusskolas atmiņu stāsti” un iesūtīt savus atmiņu stāstus – kādu interesantu, jautru piedzīvojumu, kuriozus atgadījumus vai arī pavisam nopietnus notikumus no savas skolas dzīves. Savus stāstus var sūtīt uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Būsim ļoti priecīgi un pateicīgi visiem tiem Dricānu vidusskolas bijušajiem audzēkņiem un darbiniekiem, kuri atsauksies un iesūtīs mums savus atmiņu stāstus!
Veidosim visi kopā interesantāku absolventu salidojuma gaidīšanas laiku un tiksimies Dricānu vidusskolas 65 gadu jubilejas pasākumā 2020.gada 1.augustā plkst.18.00!