1954.gads līdz 1964. gads – valstī pēc Staļina nāves sākusies padomju režīma mīkstināšanās, mājās atgriežas deportētie. Latvijā nacionālkomunisti uzsāk latviskošanas kampaņu, kuru ātri nodzēš Arvīda Pelšes vadītie stingrās līnijas komunisti. Kosmosā lido Jurijs Gagarins...
Pašreizējā Dricānu pagasta teritorijā notiek ciema padomju apvienošana un no 1954.gada pastāv tikai Dricēnu un Pelsiņu ciema padomes. Arī Viļānu rajonu nolikvidē un esam Rēzeknes rajona pārziņā.
Skolu absolvē 1. līdz 10. izlaiduma 206 absolventi. Skolu vada direktors Donāts Kivko. 1951.gadā Dricānu septiņgadīga skola tiek pārveidota par augošu vidusskolu. Šajā laika posmā no 1949.-1952.gadam direktors bija Valerjans Maskalāns. 1955.gadā ir pirmais vidusskolas izlaidums.
Skolotāji tiek izmantoti kā padomju varas rupori: kolhoza brigāžu sapulcēs jāizskaidro partijas lēmumi, jānoformē kantoru ēkas, jāizdod kaujaslapiņas, sienasavīzes, lozungi. Tāpat jāskaidro tobrīd aktuālā kukurūzas un kartupeļu stādīšanas nepieciešamība.
Skolēni tiek mācīti pēc padomju režīma prasībām. Jaunuzceltajā vidusskolas ēkā tiek stingri saudzēts skolas inventārs. Aizsākas lugas rādīšana Žetonu vakarā tradīcija. Risinās nikna antireliģiska aģitācija. Komjauniešu rindas aug negribīgi un lēni, tikai 1959.gadā skolā nodibinās partijas pirmorganizācija.
Atsaucoties mūsu aicinājumam piedalīties akcijā “Dricānu vidusskolas atmiņu stāsti”, kā pirmais atmiņās par savu skolas laiku dalījās ilggadējais Dricānu vidusskolas vēstures skolotājs Jānis Laizāns, kurš ir arī šīs skolas 10.izlaiduma absolvents.
Atceroties savus skolas gadus, skolotājs Jānis stāsta, ka toreiz katru nedēļu notika politinformācijas par iepriekšējās nedēļas notikumiem, katru mēnesi – klases sapulces, kurās tika apspriesti skolēnu kavējumi, sekmes, uzvedība. Atzīmes klases audzinātāja katru dienu lika dienasgrāmatās (toreiz tās sauca - uzdevumu burtnīcas), nedēļas beigās vecākiem tās bija jāparaksta.
Skolas zvanu tajos laikos skandinājis dežūrējošais skolotājs. Starpbrīžos klases telpās drīkstēja palikt tikai dežurants, kurš izvēdināja klases telpas, atverot logus. Pārējiem skolēniem šis laiks bija jāpavada pastaigājoties. Rudenī un pavasarī starpbrīžos skolēni skraidīja dārzā aiz skolas, tādēļ dežūrskolotājam bija jāiet ārā un jāpieskata, lai skolēni uz stundu ietu pa durvīm, nevis pa atvērtajiem logiem. Pusdienas notikušas garajā starpbrīdī savā klases telpā, kur skolēni ēduši no mājām paņemto sviestmaizi un pienu.
Spilgtā atmiņā Jānim Laizānam palicis tas, ka skolotāji ļoti cīnījās pret skolēnu “sliktajām” paražām – saspraustiem bikšu galiem, zābaku, galošu nēsāšanu, meiteņu staigāšanu biksēs -, jo mērķis bija vienveidīgi skolas formas tērpi, pionieru kaklauti, vienveidīgi sporta tērpi fizkultūras stundām.
Tolaik skolā augstu vērtēja darbaudzināšanu un pašapkalpošanās prasmes. Viens no galvenajiem audzināšanas darba uzdevumiem bija veidot skolēnos saimniecisku attieksmi un darba iemaņas. Skolas apkārtnes uzkopšana, iesaistīšanās ražošanas brigādēs, ražas novākšanas talkas, darbs skolas siltumnīcā un dārzā – viss bija mērķtiecīgi organizēts un virzīts. Skolēniem pašiem katru dienu vajadzēja mazgāt savu klases telpu, noslaucīt putekļus, klašu audzinātājiem – veikt nepieciešamo audzināšanas darbu, apmācīt skolēnus, kā pareizi uzkopt. Bijuši gadījumi, kad zēni slikti veikuši šo pienākumu, par ko kaunināti visās instancēs, saņēmuši rājienus, bet klases audzinātāji bijuši spiesti sniegt paskaidrojumus par nepietiekami veikto audzināšanas darbu.
Par nozīmīgāko notikumu skolas tradīciju veidošanā Jānis Laizāns uzskata lugu rādīšanas uzsākšanu Dricānu vidusskolas Žetonu vakaros.
1962. / 1963. g. skolotāju kolektīvs
10. izlaidums
| 1.izlaiduma audzinātāja Rasma Boķe |
| 1.izlaidums |
| 2.izlaidums |
| Skolotāju kolektīvs 1956.gadā |
| 3.izlaidums |
| 4.izlaidums |
| 5.izlaidums |
| 6.izlaidums |
| 7.izlaidums |
| Skolotāju kolektīvs 1961. gadā |
| 8.izlaidums |
| 9.izlaidums |