1984. gads līdz 1994.gads – valstī risinās Mihaila Gorbačova aizsāktā „perestroika”, kas beidzas ar PSRS sabrukumu.

  Arī Dricānos risinās brāzmainas pārmaiņas. Ātri tiek aizmirsta Oktobra svētku, Armijas dienas, konstitūcijas, Ļeņina dienas, 1.maija svētku svinēšana. Jaungada eglītes vietā tiek svinēti Ziemassvētki, pavasara brīvlaiks tiek plānots Lieldienu laikā.
Sovhozs „Dricēni” tiek sadalīts pajās, dzimtas naidojas, zemes reformu īstenojot, taču visi ir cerību pilni – kaut pastalās, bet savā valstī. 1992.gadā tiek atjaunots vēsturiskais „Dricānu” vietvārds, privātbodēs sākas „Snikeru” un „Royal” spirta ēra. Tiek uzbūvēta ķieģeļu plebānija un kapu kapliča, atjaunotas draudžu īpašumtiesības, darbu atsāk Pilcenes sākumskola.

  Dricānu vidusskolu absolvē 31. līdz 40. izlaiduma 118 absolventi. Skolā sākas skolotāju paaudžu maiņa, 10-gadē iekrīt 3 direktoru - Stefānijas Spergas, Jāņa Gaiļa un Jāņa Leiduma vadības laiks. Tiek uzcelta skolas piebūve. Atspērušies Boļeslava Brežgo 100-gades un Gustavam Manteifelim rīkotajos pasākumos, skolas vēsturnieki ierīko novadpētniecisku ekspozīciju. Kādu laiku te glabājas arī Vladislava Lōča Latgaļu rakstniecības muzeja ekspozīcija. Pašu Vl. Lōci 1992.g. 18.novembrī svinīgi pārabglabā Pilcenes kapos. Turpat vietu rod arī 1945.g. apšautie Beļeviču vīri. 1990.gadā atjaunota ticības mācības pasniegšana, pie ērģelēm baznīcā apsēstas skolotājs Antons Matvejāns un drīz skolas koris dzied viņa melodijas veltītas Dievmātei.

  Atsaucoties mūsu aicinājumam, šomēnes akcijā “Dricānu vidusskolas atmiņu stāsti” iesaistījās 33.izlaiduma absolvents Agris Bitāns un 39.izlaiduma absolvente Iveta Līpenīte (ex.Kruste).

  Atceroties savus skolas laikus, Agris Bitāns saka:
  “Dricānu 33.izlaiduma klase 1985.godā sajāma spieceigu papyldynuojum nu Strūžānim, i Ontona Matvejāna vadeibā trejūs godūs veiksmei tyka leidz sovam izlaidumam. Itī godi beja pylni daudzu nūtykumu, kur beja arī naastavarama lūma myusu klasis audzynuotojam – školotuojam ar lelū burtu – Ontonam Matvejānam. Ar juo īdrūšynuojumu roduos daudzi saturiski i formys ziņā spylgtys i kaut kur ari provakatīvi-kritiski Jaungoda klasis izruodis, par kurom vāļ ilgi runuoja na tikai šoklāni, bet ari školuotuoji. Itī treis godi satuvynuoja “dricanīšus” i “strūžanīšus” tai, ka ari tagad ik piec pīcim godim sazateikom i apcīmojom sovu klasis audzynuotoju. Tai sajīt, ka bejom Ontona Matvejāna pādejo audzynuomo klase. Varbyut tamdieļ myusu klasei izaveiduojās cīši stypra saikņa ar sovu klasis audzynuotoju. Nav nikaids breinums, ka vāluok, kod školuotuojs suok daudz kompoņāt sovys dzīsmis, vīnu jis veļtieja myusu klasei – “Uz dzeivis lelceļa”.
  Tyka piedzievouoti daudzi i dažai nūtykumi i puordzeivojumi. Vydusškolys treis godu laikā saguoja “pīdzeivuot” treis školys direktorus – S.Spergu, J.Gaili i J.Leidumu. Bet tys nav vīneigais, ar kū Dricanu vydusškolys laiks ir myusu klasis atmiņā palīkūšs. Kod uztaisieju aptauju par pyrmū, kas atīt pruotā par Dricānu vydusškolys laikim, saguoja pagarš saroksts. Skaidrs, ka školānim kadi jūki īguoja pruotā, lai vysa klase nūzasļāpās viesturis kabinetā aizskapja – atīk školuotuoja – S.Sperga – pazabreinuos, ka klasis nav iz viesturis stuņdi, aizīt školānus makļāt pa školu, a mes klusom pa sovim sūlim sazasiežom! Skaidrs, ka beja lels pruosteigums školuotuojai atejūt iz klasi – radz vysi bārni ir iz vītys, bet ar humoru izguoja nu situacejis – “Ak, kādi jokdari jūs man esat!”.
  Kai kotru ruduni myusim beja juobrauc paļeidzāt sovhozam “Dricēni” nūvuokt ražu – gon kartupeļus, gon batviņus, gon burkonus, i pat lyni tykuši plāsti. Skaidrs, ka navarāja iztikt bez kaida pīdzeivojuma vai palaidneibys.
  Aktīvo pašdarbeiba īruova godreiž vysu klasi – dzīdom kūri (A.Matvejāna vadeibā) i doncuom tautys dejis (R.Boķes vadeibā) ar lobim rezultatim na tikai rajona, bet ari reģiona leimenī. Skaidrs, ka bez myusim neiztyka ari rajona i Latgolys dzīsmu svātki. Lai ari sporta zāls nabeja lels, tūmār sporta školuotuoja U.Kairiša vadeibā tyka izceineitys augstys vītis krosā, orientiešonā, basketbolā i cytūs sporta veidūs. Tūrisms beja J.Laizāna kai jau ģeografejis školuotuoja puorraudzeibā, kurš ik pa raizei kaidu jūku pastuostā i nazabeiduos ar školānim latgaliski parunuot.
  Sabīdrisko dzeiva beja cīši aktīva, ari pazateicūtīs Silvijai Laizanei i juos komjaunīšu ustobai, kur varāja pasādāt starpbreižūs i na tikai. Tī tyka izdūta vītiejuo gazeta - “Komjaunīšu starmetis”, kur varāja izlasāt informaceju par daudzim aktuālajim nūtykumim školys dzeivē. Navar napisaukt ari foto puļceņi, kuru vadāja M.Liepinietis un kas deva Latgolai vysmoz vīnu fotografu!
 Perestroikys laiks īnase na tikai jaunu skatiejumu uz viesturi i izvirzāja daudz vaicuojumu par nuokūtni, bet deva īspieju izmieģinuot jaunys lītis. Tyka atkluots pīmiņis akmeņs viesturnīkam B.Brežgo. Nu Reigus muzeja atbraukušais viesturnīks stuostāja par augsti ateisteitu Latveju pyrms Ūtruo pasauļis kara. Gaisā beja jyutoma atmūda.
  Ar direktora J.Gaiļa atļauju tyka izteirāts kurynuotovys pogrobs nu izdedžim i ūgļom. Jo gribājās diskotekys taisāt tymsuokā telpā, lai gaismys muzyka byutu lobuoka i na tikai... Daudz tolku beja organizietys, leidz disko pogrobs ar pošu školānu rūkom tyka pabegts i svineigi atkluots. Nu diskotekai “Kabata” beja sova sāta!
  Lai ari jau beja “perestroika” vāļ beja taids vuiceibu prīkšmets kai NVP – militāruo muoceiba. Skaidrs, ka saisteibā ar militarom lītom atmiņā paliks školotuojs Anisimovs, kurš nūteikti pīdzeivuoja kaidu siermu motu, kod Agris ar Ilmāru īduorbynuoja prettanku mīnu, lai ari tie beja tikai muoceibu mīna. Bez militāruom skatem februarī, myusu klasei tyka tie īspieja pīzadaļātīs militārajā pasuokumā “Kāvi” (Zarnica) karadaļī Dobelē. Tī mēs sazadraudziejamīs ar Rāzknis i Preiļu komandom, jo bejom vīnā vīneibā. Vuiceibu programmā pazaruodājās jauns prīkšmets – ĢimZinPam – Ģimenes zinību pamati. Nu, kū tymā padūmju laika varāja runuot par ģimeni, ja na vysys temys beja atkluotys sarunai? Tai pot beja ari parktiskuo dorba stuņdis, kod meiteņis guoja iz uz fermu gūvis slaukt i bolsynuot sīnys, a puiši – darbneicā tehniku paļeidzāja remoņtāt.
  Nūslāgumā īzader O.Matvejāna dzīsmi vuordi : Pa lasei solduma, pa glōzei ryugtuma, pa sauvei stypruma snādz jauneiba!”

   Atceroties savus skolas gadus, Iveta Līpenīte (ex.Kruste) kavējas atmiņās:
  “Dricānu vidusskolā skolas gaitas uzsākām 1982.gada 1.septembrī, kuru vadīja direktore Stefānija Sperga, kā skolotājas Teklas Škenes audzināmā klase, un no pašiem pirmsākumiem sevi parādījām kā draudzīga un saliedēta klase, kuri roku rokā, plecu pie pleca, priekos un bēdās, veiksmēs un ne tik lielās veiksmēs izvijāmies pa skolas gaiteņiem un klasēm. Lai arī Dricānu vidusskolas durvis kā izlaiduma klase aizvērām 1994.gadā, kuru tajā laikā vadīja Jānis Leidums, esam saliedēti joprojām. Vismaz reizi gadā tiekamies pirms kapusvētkiem Dricānos, pakavēties atmiņās, vienkārši satikties …
  Esam patiešām lepni, ka mūs izloloja tik izcili skolotāji!
  Sākumskolas skolotāja Janīna Kudore, mācīja mūs apvienotā klasē, viegli nebija ne viņai, ne mums, bet interesanti gan… mācīja skaitīt, reizināt, pareizi un glīti rakstīt, lasīt. Ar audzinātāju labi sapratāmies, un viņa allaž centās rast risinājumu mūsu strīdos un nesaskaņās.
  Skolotāja Rasma Boķe, mācīja neapjukt deju solī un pierādīt sevi ar izciliem panākumiem deju skatēs, mācīja ar cieņu izturēties pret tautas tērpu. Ir patīkama un silta atmiņu radītā sajūta krūtīs: prātā pāršķirstītas neskaitāmas bildes no koncertiem, dziesmu svētkiem.
  Modests Līpenīts mācīja saskatīt pasauli lielu un mazu pie skolas izveidotajā botānikas lauciņā. Vai varat iedomāties, cik tas bija aizraujoši interesanti! Skolotājs, kurš ar savu piemēru centās iemācīt pašu būtiskāko: vērtība ir tam darbam, kas veikts no sirds, un svarīgākā atzinība ir paša sirdsapziņas balss un gandarījuma izjūta.
  Jānis Laizāns paliks atmiņā kā nesalaužams, vienmēr aktīvs pionieru vadītājs. Pirmajā klasē mūs uzņēma oktobrēnos, ceturtajā klasē visus svinīgi uzņēma pionieros. Tad tika dibināti pionieru pulciņi, rīkotas dažādas sacensības to starpā. Pionieru sarkanais kaklauts bija jānēsā obligāti.
  Antona Matvejāna kā skolotāja un klases audzinātāja devums mūsu personību izaugsmē atstāja stabilu pamatu turpmākajai zināšanu un prasmju attīstīšanai.
  Šie bija skolotāji, kuri ielika stabilas pamatvērtības, lai mēs kļūtu par labiem un sabiedrībai vajadzīgiem cilvēkiem.
  Perestroika jeb pārbūve bija politika, kuru 80-to gadu otrajā pusē ieviesa Mihails Gorbačovs ar mērķi demokratizēt sabiedrību un uzlabot padomju ekonomiku. Aizvien spēcīgāk atdzima nacionālās idejas, kas pārauga vispārējā tautas atmodā. Pārmaiņas līdz ar to skāra arī mūs. Skolas dzīvē ienāca jaunie skolotāji Silvija Laizāne, Tatjana Donāne un citi skolotāji, kas arī mācīja domāt citādi. Skolas vadības grožus pārņēma direktors Jānis Gailis. Mūsu acu priekšā 1988. gadā tapa skolas piebūve.
  Pārmaiņu laiks sākās arī mums, jo mūsu skološana tika uzticēta ilggadējai skolas direktorei toreiz mūsu mīļajai, neatkārtojamai, vienreizējai, tikai tādai vienīgajai skolotājai Sarmītei Mežulei. Skolotāja, kura spēja mūs sajust, vārda vistiešākajā nozīmē, pieņēma tādus kādi esam bez pārspīlētas disciplīnas un balss paaugstināšanas, vienmēr ieklausījās mūsos un respektēja. Skolotāja, kas vienmēr ir palīdzējusi un atbalstījusi. Mēs nekad netikām kaunināti, jo nebija par ko, nekādas globālas blēņas jau netika darītas, vienkāršas ikdienišķas, nenodarot pārspīlētu kaitējumu kādam. Skolas laikā, šajā laikā, atceramies, ka bijām “skabargas” , jo ne jau velti mūs atbrauca filmēt tajā laikā populārais Latvijas TV raidījums ,,Skabarga,,. Par savu taisnību mēs pratām pastāvēt un cīnīties skaļi!!!
  Atvērtā sirds un entuziasms, tādi Dricānu skolas skolotāji nāca mums pretim. To darbu un nesavtīgumu pat nevar pienācīgi novērtēt!
  Bija ārkārtīgi patīkami pakavēties tuvumā plūstošās Krācītes atmiņu avotā, atkal atverot Dricānu vidusskolas durvis. Tā, kā bija toreiz, vairs nebūs nekad, tomēr prieks un lepnums par to, ka mūsu dzīvē ir bijis brīnišķīgs posms, kas saistīts ar Dricānu vidusskolu, tās skolotājiem un absolventiem, neizsīks nekad. Skola mums deva spārnus, kas ļāva pacelties pāri ierobežotam skatījumam uz dzīvi, un mēs zinām, ka daļa no mums, tāpat kā ikkatra absolventa, vienmēr skanēs skolas himnas melodijā un dvēseles stīgās.”

  

 

 

31. izlaidums

32. izlaidums

33. izlaidums

34. izlaidums

Skolotāju kolektīvs

35. izlaidums

B. Brezgo akmens atklāšana

Zarnica  1987. gads

36. izlaidums

37. izlaidums

38. izlaidums

 

39. izlaidums

40. izlaidums