1994. gads līdz 2004. gads – Šajā laika posmā Latvija noiet ceļu no privatizācijas un bankas „Baltija” skandāla līdz Latvijas Republikas ieiešanai NATO un ES valstu saimē.
Pagastā katra ģimene iemēģina spēkus kapitālistiskajā privātsaimniekošanas sfērā un konstatē, ka „piena upes ķīseļa krastos” diemžēl netek. 1998.gada viesuļvētra izposta mežu fondu, aizvien vairāk zemes sāk gulēt atmatā un pirmie dricānieši dodas labprātīgā emigrācijā uz ārzemēm darba meklējumos.
1995. un 1999.gadā abas baznīcas piedalās Eiropas kultūras mantojuma dienās. Draudze tiek pie patstāvīga prāvesta, sākas baznīcas remontdarbi. Darbu skolēnu mazā skaita dēļ beidz Pilcenes sākumskola.
Dricānu vidusskolu absolvē 41. līdz 50. izlaiduma 139 absolventi. Skolu vada direktori Jānis Leidums, Lidija Leidume, Sarmīte Mežule.
1999.gadā skola tiek pārdēvēta par Dricānu vidusskolu, laika posmā no 1935.gada tā saucās par Dricēnu skolu. Skolā sākas demokrātiska darba stila un audzināšanas mācīšanās, parādās jauni mācību priekšmeti un darba vērtēšana ballēs. Pakāpeniski sporta zāli un bumbu kā vispieprasītāko nodarbi, nomaina datorpeles klikšķināšana. Skola pāriet uz 12 klašu izglītības sistēmu, nomainās pedagoģiskais korpuss.
Atsaucoties mūsu aicinājumam piedalīties akcijā “Dricānu vidusskolas atmiņu stāsti”, šomēnes atmiņās par savu skolas laiku dalījās 46.izlaiduma absolvents Oskars Orlovs.
Atceroties savus skolas gadus, Oskars saka:” Tī beja paguojušuo godsymta deviņdasmytī godi. “Mes izdzeivuom, kai varēm,” ar taidu citatu nu vīnys filmys varātu as īsuokt škūrstēt sovu atmiņu kladi, kaidys beja aizsuokumi Feisbūkam.
Ja īprīkšejī Drycanu vydškolys absolventi sovūs atmiņu spaitūs daliejuos par kolhozu garajuom vogom, to myusu desmitgade pīdzeivuoja kū leidzeigu pīsadolūt buļbu i batviņu tolkuos, kurys jau organizē poša škola teiri sovūs saimnīciskajūs nūlyukūs. Kuram tys guoja garom, tam tyka nūsaraut sātā. Saprūtams, ka sevkurs īmesļis kab naītu iz stuņdem beja ilgi gaideits i uztvarts ar lelu prīcu. Nu tīneitis i atmiņis par kūpā byušonu ar školuotuojim, nazaverūt, ka vysi ir tai saucamajuos klāva drēbēs, turkluot veļ vīnā vogā. A atpyutys šaļtīs tyka puormātuoti īpuvušī buļbiki voi atrostuos lauka pelis klasei pret klasi. Kai jau soku - izaklaidēm ari kai muocēm, jo beisbola spēlis ruodē viņ pa TV.
Veļ, maņ ruodīs, ka mes bejom vysbezgaumeiguok apģierbtuokuo desmitgade. Kaidu laiku mūdē īguo i uzakavē spolvaini džemperi i vylnys/frotē krakli, kas, saprūtama līta, beja sabuozti biksēs. Tys ari teiri školānu saimnīciskajūs nūlyukūs, lai rudiņa leits voi zīmys viejs nasapyustu krystūs. Tam vysam fasonam kluot guoja samta biksis, jo deveņdasmytajūs godūs klejojūšuo urbāno leģenda viesteja par samta bikšu breinumainū paleidzeibu TURBIKU spēlē. Rūka beja juopareivej pret jiuzom, tai pīsaucūt samta jiuzu maģeju, kab jei tev paleidzātu tymā školys palūdžu spēlē. Dūmojams, školuotuojim tys vyss saguoduoja na vīnu viņ golvyssuopi saucūt, meklejūt sovus škoļnikus iz stuņdem. Jo poši saprūtom, ka azarts i finālmači aizraun vaira, kai storpbreiža laika mārvīneiba.
Maņ vydškola vysvaira saistuos ar lobom draudzeibom, kas, paradoksali, veļ turpynojās da šam. Taipoš mes školys laikā pīdzeivuom, kolosaluos direktoris Sarmeitis Mežulis vaļdeišonys laiku. Tys nūderē i tuoļuok dzeivē, i ruodē kai uzastuot publikys prīškā i kaidam juobyut vadeituojam. Paļdis ari školuotuojai Silvijai Laizānei par dažim natīšu, dažim tīšu īvirzi latgaliskajā. Tuo apzynuošonā i nanūlīgšonā, bet gluži ūtraiži pi sova lokalpatriotisma pīdūmuošonys i tuo pīkūpšonā. Vysus školys nūtykumus i vysu školuotuoju tīšuos voi piečuok tik dalācūšuos pavuiceibys naatguoduot a vysim napascēt paļdis izreizis. Tok nūteikti varim paļdis saceit školuotuojai Ainai Kuprei pat stabilim, cīši labi īsystim pamatim angļu volūdā, kas, maņ ruodīs, ir nūderiejs vysim.
A niule “laiks, kā ceļš ir aizvijies, tagad daudz kas mainījies”. Kotrys nu myusem ir sovys laimis kaliejs, na tik cytā nūvodā, bet cytā vaļstī. Tok paļdis školuotuojim i pošai školai par pyrmū dzeivis pīredzi i školuotuojim par jūs oficialū i par jūs naoficialū breivū laiku deļ snīgtajuom zynuošonom.
Iz tikšonūs!
Oskars Orlovs”
| 41. izlaidums |
| 42. izlaidums |
| 43. izlaidums |
| 44. izlaidums |
| Skolotāju kolektīvs |
| 45. izlaidums |
| Skolotāju kolektīvs |
| 46. izlaidums |
| 47. izlaidums |
| 48. izlaidums |
| 49. izlaidums |
| 50. izlaidums |
| Skolotāju kolektīvs |
